Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstčaulis
mīkstčaulis -ļa, v.
mīkstčaule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
Piemēri..jūrai vajadzīgi stipri vīri - mīkstčauļus tā neuzņem savā draudzē.
Avoti: 5. sējums