mīkstčaulis
mīkstčaulis -ļa, v.
mīkstčaule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
Piemēri..jūrai vajadzīgi stipri vīri - mīkstčauļus tā neuzņem savā draudzē.
- ..jūrai vajadzīgi stipri vīri - mīkstčauļus tā neuzņem savā draudzē.
- Rings necieš mīkstčauļus un bailīgos. Ne velti boksu sauc par drosmīgo sportu..
- Tie veči [krāvēji] bija lāga vīri, kuri par visu vairāk uz šīs pasaules cienīja spēku un izturību un bezgala nicināja vājos un mīkstčauļus.
Avoti: 5. sējums