mīla
mīla -as, s.
1.Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
PiemēriPirmā mīla.
- Pirmā mīla.
- Mīlas jūtas.
- «..viņa precēšoties tikai aiz mīlestības. Līdz šim lielā mīla pār viņu vēl neesot nākusi.»
- ..Raiņa iedzīvinātais J. Langes vārdnīcā reģistrētais vārds mīla, ko atrodam jau izdevumā «Latviešu Ārste», mūsdienās kļuvis par stilistiski neitrālu vārdu.
- Ir mīla brīnum brīnišķa.. Tā mazam iedod lielumu, Tā skarbam iedveš maigumu..
Stabili vārdu savienojumiMīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena.
- Mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena idioma — Mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
1.1.ģen.: mīlas, adj. nozīmē Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
PiemēriMīlas dzeja.
- Mīlas dzeja.
- Mīlas dziesma.
1.2.ģen.: mīlas, adj. nozīmē Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
PiemēriMīlas vārdi.
- Mīlas vārdi.
1.3.pārn. Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
2.Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
PiemēriDzimtenes mīla.
- Dzimtenes mīla.
- «Guntiņ, manu Guntiņ,» viņa čukstēja, un balss pauda mātes bezgala dziļo mīlu, kuras vārdā var atdot pat pašas dzīvību, lai tikai elpotu šī mazā būtne.
- Jāzeps: Kad es tev nemīļš Un brāļu mīlu mūžam neiegūstu, Tad spried man nāvi, tev, es miršu labprāt.
- Ne visi tie, kas sakās mīlam dabu, arī saprot savas mīlas īsto raksturu..
- Kāds dzejai spēks! Tā sirdī kaislu brīves mīlu dedz, Tā naktij cauri rīta gaismu redz.
2.1.pārn. Tas, kas izraisa šādas jūtas.
Avoti: 5. sējums