mīlulis
mīlulis -ļa, v.
mīlule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
PiemēriSieviešu mīlulis.
1.1.Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
PiemēriKaķēns ir melni balts, piemīlīgs un ar mazu viltībiņu, un no tā viegli var iznākt īsts mīlulis Dziesmu mājās, kam, tāpat kā Litai, puse nedarbu piedodami.
1.2.Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
PiemēriPirmais darbs bija leļļu stūrīša likvidācija. Vēl pirms brauciena viņa šķīrās no savām mīlulēm, saucot katru savā jocīgā vārdā..
Avoti: 5. sējums