mīmikrija
mīmikrija -as, s.; parasti vsk.; biol.
1.Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
Piemēri«Iesi skolā, dabūsi dzirdēt par.. pielāgošanos dzīvnieku un stādu valstī, kuru sauc [par] mīmikriju. Pelēkais nakšu [nakts] tauriņš, piemēram, pieplacis veca alkšņa tādas pašas krāsas kreveļainai mizai, - neuziesi meklēdams..»
1.1.pārn.; niev. Pielāgošanās kādiem apstākļiem (parasti sabiedrības dzīvē).
PiemēriGrīnupu domas pielipa mīmikrijas iespējām - Grīnups seniors [komersants] ar Kēti un Laumas kundzi pazuda provincē pie radiem. Četrdesmitā gada augusts Grīnupu vecāko sastapa jau kā gluži klusu, gluži mazu, lietišķu un lēnprātīgu rēķinvedi..
Avoti: 5. sējums