mīnijs
mīnijs -a, v.; parasti vsk.
1.Sarkans oksīdu grupas minerāls, kas satur svinu.
PiemēriMāla trauku izklāšanai lieto svina silikātu glazūru, kas satur svina oksīdu un mīniju..
- Māla trauku izklāšanai lieto svina silikātu glazūru, kas satur svina oksīdu un mīniju..
2.No šāda minerāla iegūta krāsviela.
PiemēriVecu kuģi aizved dokā, kur tam ieliek dažu jaunu tērauda plāksni, nokrāso dibenu ar mīniju..
- Vecu kuģi aizved dokā, kur tam ieliek dažu jaunu tērauda plāksni, nokrāso dibenu ar mīniju..
- Viss darba tērps klāts bij Kā spektra lāsēm - Gan okera, mīnija, Gan zaļām un zilām, Gan baltām un dzeltenām Krāsām.
Avoti: 5. sējums