mīnēt
mīnēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
PiemēriMīnēt ceļu.
- Mīnēt ceļu.
- Mīnēt jūras rajonu.
- Mīnēt tiltu.
- Sapieru vads mīnēja pieejas ceļam, kas stiepās gabalu gar tīreļa malu, tad aizliecās projām.
- ..Rīgu sāka intensīvi mīnēt. Pilsētā sakoncentrēja lielāku skaitu sapieru vienību, kurām bija jāsaliek mīnas visās lielākajās celtnēs un Daugavas krastmalā.
Avoti: 5. sējums