Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīstīt
mīstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
PiemēriVēlā rudenī iekrīt kaņepāju mīstīšana un linu malšana un kulstīšana. Žāvē, mīsta un maļ tos kaimiņu rijā..
Avoti: 5. sējums