mītne
mītne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
PiemēriArī tur, mazajā mītnē, ko veidoja trīs istabiņas un virtuve, viss bija tāpat kā agrāk..
1.1.Tas, ko (dzīvnieki) izmanto dzīvošanai. Arī novietne (dzīvniekiem).
PiemēriPutnu mītnes.
1.2.Īslaicīgas apmešanās vieta.
PiemēriTūristu mītne.
1.3.Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
Piemēri..štāba mītni sargāja divas bruņumašīnas..
Stabili vārdu savienojumiGalvenā mītne.
Avoti: 5. sējums