mītne
mītne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
PiemēriArī tur, mazajā mītnē, ko veidoja trīs istabiņas un virtuve, viss bija tāpat kā agrāk..
- Arī tur, mazajā mītnē, ko veidoja trīs istabiņas un virtuve, viss bija tāpat kā agrāk..
- Katlapu Kačiņas mītne bij gandrīz pašā [istabas] dibenā.
- Ar audumiem varam pārvērst savu māju par skaistu, vienreizēji īpatnēju mītni.
1.1.Tas, ko (dzīvnieki) izmanto dzīvošanai. Arī novietne (dzīvniekiem).
PiemēriPutnu mītnes.
- Putnu mītnes.
- Voroņežas rezervātā zināma kāda bebru mītne, kas celta šā gadsimta sākumā.
- Vecajā cūku kūtī baroja lielākos bekonus, bet lielajā šķūnī atradās pagaidu mītne mazākajiem.
- Zirgs ir tīrīgs kustonis, viņa mītne ir vissausākā, un tanī nav sliktas smakas.
1.2.Īslaicīgas apmešanās vieta.
PiemēriTūristu mītne.
- Tūristu mītne.
- Pagaidu mītne.
- Viņa iemīļotā vasaras mītne bija ēnainajā lievenī..
- ..svētdienas miers snauda krāsaino telšu aizvējā, bet pašās auduma mītnēs šņākuļoja tūristi.
1.3.Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
Piemēri..štāba mītni sargāja divas bruņumašīnas..
- ..štāba mītni sargāja divas bruņumašīnas..
- Ienāca trīs drošības policijas ierēdņi. Pēc paviršas dzīvokļa apskates viens palika sēžam priekšnamā, bet divi aizveda Brauskas uz savu mītni.
Stabili vārdu savienojumiGalvenā mītne.
- Galvenā mītne mil. — 1. Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs.2. PSRS Bruņoto Spēku Augstākā Virspavēlnieka vadības orgāns (Lielā Tēvijas kara laikā).
Avoti: 5. sējums