mīts
mīts -a, v.
1.Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
PiemēriKādā Senās Romas mītā teikts, ka Saule piedzimusi zelta teļa veidā un ka tās māte ir Debess - milzīga govs, kuras ķermenis bijis nokaisīts ar zvaigznēm.
- Kādā Senās Romas mītā teikts, ka Saule piedzimusi zelta teļa veidā un ka tās māte ir Debess - milzīga govs, kuras ķermenis bijis nokaisīts ar zvaigznēm.
- Redzu, ka arī mūsu pasaulē, ne vien leģendās un mītos, dzīvo tādi ļaudis kā viņa, kuri patiešām izstaigājuši elles ceļus uz šīs zemes, bet joprojām šo zemi mīl.
- sal. Tuvumā [atbalss] nedzirdama. Noslēpumaina kā mīts. Pavadīs tevi, Bet ielejā nenāks līdz.
2.Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriKauja pie Maskavas [1941. gadā] izklīdināja mītu par hitleriešu karamašīnas neuzvaramību..
- Kauja pie Maskavas [1941. gadā] izklīdināja mītu par hitleriešu karamašīnas neuzvaramību..
- Dzīve pilnīgi atspēko mītu par «vispārējas labklājības valsti» sabiedrībā, kas dalās ekspluatatoros un ekspluatējamos.
Avoti: 5. sējums