nāvinieks
nāvinieks -a, v.
nāviniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
PiemēriNāvinieku kamera.
1.1.Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
PiemēriMani tikai mulsināja Maldas īsā piezīme - vispār laikam uz miršanu. Tikšanās ar nāvinieku nekāda patīkamā vis nevarēja būt, īpaši vēl ar tādu lēnu dzisēju, kas vārgst un mocās.
1.2.Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
PiemēriFašistu avīzes ziņoja par japāņu lidotājiem nāviniekiem, kas kopā ar savu lidaparātu nāvekļu kravu gāzās virsū amerikāņu kuģiem.
Avoti: 5. sējums