nāvēt
nāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
Piemēri«Es redzēju, kā [fašisti koncentrācijas nometnē] nāvēja cilvēkus visādiem līdzekļiem un paņēmieniem - šāva, kāra, indēja, nomērdēja badā, nosaldēja..»
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
PiemēriPutniņus nedomāju nāvēt.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
PiemēriNāvēt aizspriedumus.
Avoti: 5. sējums