Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nāvēklis
nāvēklis -ļa, v.
nāveklis -ļa, v.
1.Inde.
PiemēriAustra nebij kārtīga kokaīniste, bet apreibinājās ar viņu tikai sevišķi grūtos brīžos...kad no vienas pudeles konjaka jau bija par maz, lai sasildītos, un vairāk dzert iznāca par dārgu, tad Austra sāka izpalīdzēties ar kokaīnu vai balto kociņu, kā viņa pati šo nāvekli dēvēja.
2.Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
PiemēriTanks atradās no mums metrus piecpadsmit, kad abi reizē izsviedām savus nāvekļus.
Avoti: 5. sējums