nauda
nauda -as, s.; parasti vsk.
1.Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
PiemēriNaudas ekonomiskās funkcijas.
Piemēri
- Naudas ekonomiskās funkcijas.
- Naudas apgrozība.
- Izlaist naudu.
- Metāla nauda.
- Papīra nauda.
- Naudas kalve.
- Preču vērtība naudas izteiksmē.
- Naudas sods.
- Naudas rente.
- Rublis naudas.
- Krāt naudu.
- Raust naudu.
- Izdot naudu.
- Tērēt naudu.
- Viltot naudu.
- Naudas maks.
- Spēlēt kārtis uz naudu.
- ..pircējs apņemas pieņemt mantu un samaksāt par to noteiktu naudas summu.
- Ātrāk par nākamo pavasari, kad atkal izbrauks plostus, naudu neredzēt..
- ..Viktors izvilka [samirkušas] naudas žūksnīti.. Viss kārtībā - papīrs turējās ciets kā pergaments, un pēc izžāvēšanas naudai nebūs vainas.
- ..Juris mēteļa dziļajā kabatā aiz oderes sataustīja apaļu naudas ripiņu - 20 santīmu gabalu.
- Naudas līdzekļus pilsoņi var glabāt valsts darba krājkasēs..
- Kasierei bija liela skaitīšana, kamēr visu sīko naudu saskaitīja.
- ..norēķināšanās skaidrā naudā pieļauta PSR Savienības likumu noteiktajos gadījumos un apmērā.
- No mājas tīrā naudā būs jāizdabū tikai divas algas un rente.
- ..ķešā šķind melnā nauda vai vēl biežāk - nešķind nekas.
- Vēl bija mežzinim jāmaksā par mājas būves kokiem. Arī te nauda aizgāja.
- ..Valda neprot taupīgi valkāt zeķes, par tām vienmēr iziet tik daudz naudas.
- ..pūra nauda izkusīs kā svece, jo Valentīna gribēs lepni dzīvot.
- «..kapeiku es dabūju labu, bet kūst tā nauda tikpat kā sniegs...».
- Un dārznieks mācēja pierunāt grāfu arvien uz jauniem eksperimentiem, lai gan pēdējais tik viegli ar naudu nesvaidījās.
- Bija arī tādi lauzi [ļaudis], kas apmeklēja pilsētiņu, lai dzertuvēs nosistu naudu un laiku.
- . metuši naudu [bēru] vainagam.
- Tūlīt šie atvēruši naudas lādei vāku un sāks naudu skaitīt.
- ..Ceplis bij vadījies no aprēķina, ka viņa uzņēmumā vispirms jāieinteresē valdības frakcijas, jo to rokās atrodas valsts naudas lādes..
- ..kādreiz viņš [sedlinieks] bij pelnījis milzu naudu..
- Dārgi tērpi, jauns mētelis, skaistas rotas lietas, ārzemju smaržas - viss maksāja traku naudu.
- Savu veco bēri Lagzda pārdeva par nieka naudu.
- Visu mūžu ir krāts un būts, un nu viss jāpārdod par smiekla naudu, jo tagad pavasarī taču nevienam nav ko maksāt...
Stabili vārdu savienojumi(Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās).
Stabili vārdu savienojumi
(Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās) — Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot naudu.(Iz)mainīt naudu — 1. (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.2. (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.(Iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē — sar. Veltīgi izdot, (iz)šķiest naudu.(Sa)turēt naudu pirkstos — Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.Balta (arī dzīva) nauda, arī naudas kā spaļu — sar. Ļoti daudz naudas.Barga nauda (arī summa) — sar. Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.Bāzt naudu kabatā — sar. Ņemt (parasti nepelnītus) ienākumus.Cirks bez naudas (biežāk bez maksas) — sar. Smieklīgs gadījums, notikums.Dārga nauda — Daudz naudas. Arī augsta cena.Dzīt naudu (arī mantu) — sar. Raust bagātību.Glīta (arī laba, smuka) nauda (arī naudiņa) sar. — Samērā liela naudas summa.Gulēt virsū naudai — sar. Nelaist apgrozībā naudu. Būt ļoti skopam un neizdot naudu.Līdzīga nauda — Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.Liela nauda sar. — Liela naudas summa.Lielība naudu nemaksā — Saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.Likt naudu krājkasē sar. — Noguldīt naudu krājkasē.Maza nauda sar. — Maza naudas summa.Melnā nauda sar. — Tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.Mest naudu — Dot naudu kopējam pasākumam.Mētājas (apkārt) kā veca nauda — sar. Saka, ja kāds klaiņo.Milzu (arī milzīga, traka) nauda sar. — Ļoti liela naudas summa.Nauda (aiz)iet (arī iziet) — sar. Saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.Nauda (iz)kūst — Saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.Nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) — Saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.Nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) — Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.Nauda guļ (zemē) — Saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.Nauda ieplūst (kādam) kabatā — Nauda nonāk (kāda) īpašumā.Nauda nesmird — sar. Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.Nauda neturas (kabatā) — sar. Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.Nauda turas (kabatā) — sar. Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.Naudas (arī zelta) bedre — sar. Izdevīgs ienākumu avots.Naudas gabals — Atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).Naudas lāde novec. — 1. Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.2. Kase.Naudas līdzekļi — Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.Naudas maiss — sar. Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.Naudas maks (kādam) rokās — Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).Naudas metāliskā teorija — Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.Naudas saimniecība — Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.Naudas sistēma — Naudas apgrozības sistēma (parasti kādā valstī).Naudas zīme — Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudaszīme.Nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams — Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.Ne par kādu naudu — Nekādā gadījumā. Neraugoties ne uz ko.Nieka (arī smiekla) nauda sar. — Niecīga naudas summa.Notriekt (arī nosist) naudu sar. — Nelietderīgi notērēt naudu.Papīra naudas kurss — Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.Par lētu naudu — Par zemu cenu, par nelielu maksu.Par visu naudu — sar. Cik vien iespējams (ko darīt).Sīka nauda — Sīknauda.Skaidra (retāk tīra) nauda — Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).Svaidīt naudu, arī svaidīties ar naudu — Šķērdēt naudu.
1.1.savienojumā ar apzīmētāju Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
PiemēriBiedru nauda
Piemēri
- Biedru nauda
- Īres nauda.
- Atvaļinājuma nauda.
- Apdrošināšanas nauda.
- Soda nauda.
- Piena nauda.
- ..dēli pelnot ap divdesmit rubļu nedēļā un pārsūtījuši arī ceļa naudu vecākai māsai un pūra naudu jaunākai..
- «Tā ir dārga bise - laba zirga naudu maksājot,» Augusts.. paslavēja ieroci.
- Tramvaja naudu taupīdama, Agnese gāja uz Sarkandaugavu kājām.
- Viņš nopelna labi, viņam maksā krietnas komandējumu naudas, ģimenei lieki skopoties nevajag.
- Jā, šķita, ka mašīnrakstītājas alga Džesijai ir tikai kabatas naudai, jo apģērba ziņā viņa pārspēja visas [arteļa].. sievietes.
- Beidzot arī Rūdi aizsauca uz klēti. Vilmeris tam iedeva rubli rokas naudas: nākamajā vasarā viņš būšot Rūda saimnieks.
- ..tuvākajā laikā mamma no slimnīcas nepārnāk. Viņas slimības naudu pagaidām saņemt nebija iespējams.
- ..universitātes šveicars viņu nelaida iekšā. Palūdza uzrādīt matrikulu, kuras viņai nebija, jo tēvs lekciju naudu nebija atsūtījis.
- «Vai drošības nauda ir?» [grāmatu] izdevējs jautāja [kolportierim]. «Iemaksājiet simt latu un sāciet strādāt.»
- Krietni pēc pusnakts, izdejojušies un nomičojuši jauno sievu, viesi taisījās mest zieda naudu.
- Nopērc tabakas paciņu, samaksā galvas naudu, kaut kas pie apģērba arī jāpieliek..
- «..man papriekš jāatpelna zaldātu nauda, tad tik varēsim taisīt kāzas.»
Stabili vārdu savienojumiAtkāpšanās nauda. Dienas nauda. Drošības nauda.
Stabili vārdu savienojumi
Atkāpšanās nauda neakt. — Maksa par atteikšanos (no kā).Dienas nauda — Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).Drošības nauda neakt. — Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.Galvas nauda vēst. — Galvasnauda.Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda neakt. — Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.Kabatas nauda — Neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.Komandējuma nauda — Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.Lekciju nauda neakt. — Mācību nauda (parasti augstskolā).Mācību (arī skolas) nauda neakt. — Maksa par mācībām.Rokas nauda — Rokasnauda.Sāpju nauda — Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.Slimības nauda sar. — Slimības pabalsts.Zaldātu nauda vēst. — Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.Zieda (arī ziedu) nauda etn. — Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
Avoti: 5. sējums