neaicināts
neaicināts -ais; s. -a, -ā
neaicināti apst.
1.Nol. divd. → aicināt.
2.Tāds, kas dara (ko) bez aicinājuma. Tāds, kas ierodas (kur) bez aicinājuma.
PiemēriNeaicināts palīgs.
Avoti: 5. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis