Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
necenzēts
necenzēts -ais; s. -a, -ā
necenzēti apst.
1.Nol. divd. → cenzēt.
2.Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
PiemēriNecenzēts izteiciens.
  • Necenzēts izteiciens.
  • Izteikties necenzēti.
  • Kad pēc darba pārnākam mājās, viņš jau staigā pa virtuvi.. un pilnā kaklā lamājas.. Tas ir šausmīgi, jo kaimiņš lieto necenzētus vārdus.
Avoti: 5. sējums