necilvēcisks
necilvēcisks -ais; s. -a, -ā
necilvēciski apst.
1.Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam.
PiemēriEs redzu sakropļotus cilvēku augumus, asinīm notraipītu zemi; dzirdu necilvēciskus kliedzienus un vaidus!
1.1.Tāds, kas neatbilst cilvēka iespējām, spēkiem. Pārmērīgi grūts, smags.
PiemēriNecilvēcisks darbs.
1.2.apst.; sar. Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
PiemēriTas bija ļoti garš un necilvēciski izstīdzējis vīrs..
2.Necilvēcīgs1.
Piemēri«..pēc likuma mēs varam jūs nodot tiesai.» - ..«Mani! Par ko tad?» - «Par necilvēcisku apiešanos ar bērnu.»
Avoti: 5. sējums