neesošs
neesošs -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → būt.
2.Tāds, kas nepastāv, neeksistē.
PiemēriAiz šiem vārdiem slēpjas vesela nedzīvota un tāpēc arī neizjusta dzīve - iedomāta, iztēlota, skaista un vēlama, bet - neesoša.
- Aiz šiem vārdiem slēpjas vesela nedzīvota un tāpēc arī neizjusta dzīve - iedomāta, iztēlota, skaista un vēlama, bet - neesoša.
- Mašīna traucas uz priekšu pretim neesošajam ezeram, un, tikpat pēkšņi kā radusies, visa aina izgaist, pazūd. Visapkārt stepe..
- Laulību par spēkā neesošu atzīst tiesa.
Stabili vārdu savienojumiKlāt neesošs. Spēkā neesošs.
- Klāt neesošs — Tāds, kas neatrodas, arī nepiedalās (kur).
- Spēkā neesošs jur. — Tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
Avoti: 5. sējums