neiespējamība
neiespējamība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → neiespējams1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..lēmums par dzīves tālāku neiespējamību [Jurim] nobriest spontāni, pēkšņā afekta stāvoklī..
2.Stāvoklis, kad ko nevar veikt vai kas nevar īstenoties.
Piemēri..grūtības jau allaž pārvaramas, tāpēc viņas arī sauc tikai par grūtībām, bet ne neiespējamībām.
Avoti: 5. sējums