nejūtīgs
nejūtīgs -ais; s. -a, -ā
nejūtīgi apst.
1.Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
PiemēriMēs esam kļuvuši ne tikai steidzīgi. Dažkārt arī nejūtīgi. Un - neredzoši. Un tad tādi aug arī mūsu bērni... Gudri, zinoši, bet - emocionāli auksti.
- Mēs esam kļuvuši ne tikai steidzīgi. Dažkārt arī nejūtīgi. Un - neredzoši. Un tad tādi aug arī mūsu bērni... Gudri, zinoši, bet - emocionāli auksti.
- Viņa bija nejūtīga un trula kā no koka.
- Vieni [karavīri kaujās] kļuva cieti un nejūtīgi, citi skarbi, bet daži asi un nepacietīgi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNejūtīgs skatiens.
- Nejūtīgs skatiens.
- Nejūtīgi vārdi.
- Viņa pavērās.. vēsturiskajos portretos, bet tur pretim raudzījās sastingušas, nejūtīgas sejas.
- Kā viņš drīkst tagad izturēties tik nejūtīgi?
Avoti: 5. sējums