nekronēts
nekronēts -ais; s. -a, -ā
nekronēti apst.
1.Nol. divd. → kronēt.
2.vēst. Tāds, kam oficiāli nav nodota vara (par monarhu). Tāds, kas nav kronēts.
PiemēriNekronēta karaliene.
2.1.pārn.; sar. Tāds, kas nav pilnvarots veikt (ko, piemēram, kādu amatu). Tāds, kas ir patvaļīgi ieņēmis (piemēram, kādu amatu).
Piemēri..kopmītnē vairs nebija gaisa. Nekronēts kārtības sargs atradās..
Avoti: 5. sējums