nekropole
nekropole -es, dsk. ģen. -ļu, s.; vēst.
1.Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
PiemēriKiteja tagad kļuvusi par pētījumu objektu. Grupa ģeologu apgūst nekropoli. Romas laikmeta kapu velvēs viņi atraduši, brīnišķīgus sarkanlakas traukus..
- Kiteja tagad kļuvusi par pētījumu objektu. Grupa ģeologu apgūst nekropoli. Romas laikmeta kapu velvēs viņi atraduši, brīnišķīgus sarkanlakas traukus..
- Kornusas tuvumā Sardīnijas rietumu piekrastē zinātnieki uzgājuši nekropoli no mūsu ēras 4.-6. gadsimta ar 70 senkapiem.
1.1.pārn. Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
Avoti: 5. sējums