Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nekur
nekur [neˈkur] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
1.Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
PiemēriVisu dienu lidojam virs Indijas okeāna, zemi vairs neredz nekur, apkārt tikai ūdens un ūdens.
  • Visu dienu lidojam virs Indijas okeāna, zemi vairs neredz nekur, apkārt tikai ūdens un ūdens.
  • Garderobē viņš satika Ēvaldu, skatījās un meklēja, bet Beiziķis nekur nebija atrodams.
  • Nekur nedzirdēja mašīnas troksni..
  • Vēl bija tumšs, kad Rāmnieks sasniedza purvu. Nekur neredzēja nevienas taciņas.
  • Biju kur nekur, - kas jupis visu atmin?
Stabili vārdu savienojumiKur nekur.
1.1.Nekādos apstākļos.
PiemēriŠubergs, pats būdams līvu tautas piederīgais, savu tautību.. nekur nenoliedza..
  • Šubergs, pats būdams līvu tautas piederīgais, savu tautību.. nekur nenoliedza..
1.2.Nekurp.
PiemēriNebraukt nekur.
  • Nebraukt nekur.
Avoti: 5. sējums