Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nekurp
nekurp [neˈkurp] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
PiemēriCilvēks, kaut arī viņš nekurp negribētu braukt, stacijā nonācis, pārvēršas.
Avoti: 5. sējums