nenoturība
nenoturība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nenoturīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSmaržu nenoturība.
- Smaržu nenoturība.
2.Vispārināta īpašība → nenoturīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJūtu nenoturība.
- Jūtu nenoturība.
- Patoloģiskā stāvoklī var rasties uzmanības nenoturība - nespēja ilgstoši koncentrēties vienā virzienā.
Avoti: 5. sējums