neomulība
neomulība -as, s.; parasti vsk.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
PiemēriSajutu dīvainu neomulību, it kā nokaltušais bērzs savā nelaimē vainotu mani, un novērsies pagāju tam garām.
Avoti: 5. sējums