neredzīgs
neredzīgs -ais; s. -a, -ā
neredzīgi apst.
1.Tāds, kam nav redzes spēju. Akls.
PiemēriMaksis Kaugurs ir neredzīgais zēns no mūsu klases. Viņš zaudēja redzi pirms diviem gadiem, izdarot uz savu roku kādu mēģinājumu ar ķīmiskām vielām.
1.1.Tāds, kam nav redzes spēju (par acīm).
PiemēriNabagu vidū arī stāvēja vēl ne visai vecais vīrietis, klibu kāju un vienu neredzīgu aci.
2.lietv. nozīmē: neredzīgais, -ā, v.; neredzīgā, -ās, s. Cilvēks, kam nav redzes spēju.
PiemēriNeredzīgo skola.
Avoti: 5. sējums