Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nereize
nereize -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
PiemēriIerasties nereizē.
2.Nevēlams, ļauns brīdis. Arī nelaime, negadījums.
Piemēri«..ja šeit pasprūk «sarkanais gailis» [ugunsgrēks], tad elle vaļā.» - «Vai kaut kas tāds ir gadījies?» - «Nē... bet mēs nebūtu pat kapeikas vērti sargi, ja negatavotos tādai nereizei.»
Avoti: 5. sējums