nereize
nereize -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
PiemēriIerasties nereizē.
- Ierasties nereizē.
- Ir gan nereize! Tieši Viju gaidīju, bet viņai, izrādās, vēl ceļamaize jāgatavo.
- Šādā nereizē, pašās nemierīgākajās trešā [mācību] ceturkšņa noslēguma dienās, ciemos atbrauca Ojārs Rūža.
- Apmēram stundu pirms pusnakts pavisam nereizē sāka celties migla.
2.Nevēlams, ļauns brīdis. Arī nelaime, negadījums.
Piemēri«..ja šeit pasprūk «sarkanais gailis» [ugunsgrēks], tad elle vaļā.» - «Vai kaut kas tāds ir gadījies?» - «Nē... bet mēs nebūtu pat kapeikas vērti sargi, ja negatavotos tādai nereizei.»
- «..ja šeit pasprūk «sarkanais gailis» [ugunsgrēks], tad elle vaļā.» - «Vai kaut kas tāds ir gadījies?» - «Nē... bet mēs nebūtu pat kapeikas vērti sargi, ja negatavotos tādai nereizei.»
- Ja vēl būtu likusi vecajam ābolus ņemt, tad, teiksim, varētu no ābeles nokrist un kādu locekli samežģīt vai pat nereizē sprandu aplauzt.
Avoti: 5. sējums