neticība
neticība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neticīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNeticība savām spējām.
- Neticība savām spējām.
- «Šaubas par manu [ārstnieciskās] vingrošanas metodi un pat neticība tai radās arī tādēļ, ka tā ir pretrunā ar daudzām līdzšinējām teorijām..»
- Es laikam par ilgi esmu raudzījušies Ievā kā brīnumā. Un laikam man sejā par daudz neticības. Viņa viegli sarauc uzacis: «Tu brīnies?»
2.Vispārināta īpašība → neticīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«..cilvēku posts un nelaimes nāk no tā, ka tie aizmirsuši kalpošanu dievam. Debesis ir saniknotas par cilvēku neticību..» [Saka sludinātājs.]
- «..cilvēku posts un nelaimes nāk no tā, ka tie aizmirsuši kalpošanu dievam. Debesis ir saniknotas par cilvēku neticību..» [Saka sludinātājs.]
- Pilnīgi saprotami, ka ticīgo ģimenē [bērnos] ieaudzina reliģiozitāti, bet ateistu ģimenē - neticību pārdabiskai dieva trīsvienībai.
Avoti: 5. sējums