Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neērtība
neērtība -as, s.
1.parasti dsk. Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu. Ērtību trūkums.
PiemēriTagad augšējo stāvu dzīvokļos ūdensvada spiediens vēl mēdz būt nepietiekams, bet [drīz].. rīdzinieki šo neērtību vairs nejutīs.
2.parasti vsk. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
PiemēriViņa nelaidās vaļā no draudzenes rokas, jo juta neērtību iet rokrokā ar Pēteri pa miestiņa ielu..
Avoti: 5. sējums