nežēlīgs
nežēlīgs -ais; s. -a, -ā
nežēlīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
Piemēri..dēls esot.. tik nežēlīgs, it kā tam nemaz nebūtu sirds..
- ..dēls esot.. tik nežēlīgs, it kā tam nemaz nebūtu sirds..
- Drupas, drupas - vēl arvien tās rēgojās visur, atgādinādamas, cik nežēlīgs.. bijis ienaidnieks.
- Savas maigās dabas vietā Bieži nežēlīga esmu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNežēlīgs raksturs.
- Nežēlīgs raksturs.
- Nežēlīgs skatiens.
- Nežēlīga rīcība.
- Šai mirklī braucējiem uz bukas līdzās nosēdās.. azarts, mantkārība, plēsīgs un nežēlīgs egoisms.
- Tēvs, nelikdamies ne zinis par zēna vecuma īpatnībām, nežēlīgi sita viņu par katru divnieku.
- Ar zobiem iekodusies spilvenā, Agnese raudāja tā, it kā viņai būtu nežēlīgi pāri nodarīts..
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi smagiem, grūtiem apstākļiem, arī ar upuriem.
PiemēriNežēlīgs karš.
- Nežēlīgs karš.
- Nežēlīga dzīve.
- Vēsture bijusi nežēlīga, kolonizatoru kundzība noveda kapā miljoniem indiāņu un iznīcināja viņu kultūru.
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
PiemēriNežēlīga saule.
- Nežēlīga saule.
- Nekad vēl vējš zem debešiem tik nežēlīgs un ass nav bijis.
1.4.apst.; pārn. Ārkārtīgi.
PiemēriNežēlīgi spožas zvaigznes.
- Nežēlīgi spožas zvaigznes.
- Āmurs bija nežēlīgi smags.
- Nežēlīgi gribējās ēst..
- Ir pusdienas laiks. Saule nežēlīgi karsē.
2.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ar pārmērīgu, stingrību, prasīgumu.
PiemēriVisu rudeni un ziemu viņš mācījās nepaguris,.. brīžam ass, pat nežēlīgs pret sevi un citiem.
- Visu rudeni un ziemu viņš mācījās nepaguris,.. brīžam ass, pat nežēlīgs pret sevi un citiem.
- ..Karkle nekādā ziņā nevēlas, lai viņu uzskatītu par nežēlīgu un sausu skolotāju..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNežēlīga griba.
- Nežēlīga griba.
Avoti: 5. sējums