Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nievājums
nievājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → nievāt. Arī nievas.
PiemēriJābeidz ar nievājumu skatīties uz sievietēm, kas ģimenes apstākļu dēļ, kamēr bērni paaugas, nevar savienot darbu ārpus mājas ar bērnu audzināšanu.
Avoti: 5. sējums