noducināt
noducināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; intrans.
1.Īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt.
Piemēri..pamalē brieda mākoņu kaudze un pa laikam dobji noducināja pērkons.
2.Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Piemēri..lejup [pa kāpnēm] noducināja un apakšā apklusa Liesmas soļi..
Avoti: 5. sējums