nodūkt
nodūkt -dūcu, -dūc, -dūc, pag. -dūcu
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
PiemēriPie stropa nodūc bite.
- Pie stropa nodūc bite.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
PiemēriKlusi nodūca lifts, atvērās durvis..
- Klusi nodūca lifts, atvērās durvis..
- Līdzīgi lielai, neredzamai kamenei divas reizes nodūca surdinētais teātra zvans..
3.trans. Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
Piemēri..Brūtgāns kaut ko nodūca savā žargonā, ko šoreiz laikam neviens nesaprata.
- ..Brūtgāns kaut ko nodūca savā žargonā, ko šoreiz laikam neviens nesaprata.
- «Kā tad sviežas?» apvaicājos. - «Nu tā...» mans «Lāčplēsis» [bijušais klases biedrs] nodūca un slinki atmeta ar roku.
4.trans. Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
PiemēriNodūkt dziesmu.
- Nodūkt dziesmu.
5.parasti 3. pers.; intrans. Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriKamene nodūc gar ausīm.
- Kamene nodūc gar ausīm.
Avoti: 5. sējums