noklāties
noklāties -klājos, -klājies, -klājas, pag. -klājos; refl.
1.Refl. → noklāt1. Tikt noklātam.
Piemēri..vairs nelikās, ka zem egles zariem, kuri noauguši līdz pašai zemei, slēptos vīrs ar šauteni, bet ka egle ir veca, tumšām sagšām noklājusies vecenīte..
2.Refl. → noklāt5. Tikt noklātam.
PiemēriTraktorista vara brūnuma seja bija noklājusies sīkām sviedru lāsītēm..
3.parasti 3. pers. Refl. → noklāt3. Tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
PiemēriPasaule liekas bezgala krāšņa, kad pār to kā melns, lāsmains samts strauji noklājas dienvidu vakars Moldāvijā..
3.1.Izplatīties (pār ko, pāri kam) — piemēram, par miglu, mākoņiem.
PiemēriTikai te viss izplūdis, neskaidrāks, tālāks: bieza migla noklājusies pār klajumu.
3.2.Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
Piemēri..kastaņbrunie mati kā vēdeklis noklājās uz pleciem.
Avoti: 5. sējums