nokristīt
nokristīt -kristīju, -kristī, -kristī, arī -kristu, -kristi, -krista, pag. -kristīju; trans.
1.rel. Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
PiemēriKāda sieva aiznes savu slimo bērnu pie mācītāja nokristīt..
2.sar. Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku.
Piemēri..bija divi Andri, tāpēc vienu no tiem jau pašā sākumā nokristīja pēc uzvārda par Gūču.
3.sar. Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
PiemēriJa tu pasūtīsi simts gramus degvīna un liksi pieliet piecdesmit balzama, viņi tev pielies divdesmit. Un to degvīnu nokristīs.
Avoti: 5. sējums