nolāpīts
nolāpīts -ais; s. -a, -ā
nolāpīti apst.
1.Divd. → nolāpīt.
2.sar. Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
PiemēriViņš spēj visu un, ko vēl nespēj, to spēs, arī atrisināt šos nolāpītos algebras uzdevumus.
3.v., izsauk. nozīmē Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
PiemēriAizrijos un sāku klepot. Nolāpīts, cik neērti ir dzert no pudeles.
Avoti: 5. sējums