nolāčot
nolāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; sar.; niev.
1.intrans. Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
PiemēriNolāčot gar durvīm.
- Nolāčot gar durvīm.
1.1.trans.
PiemēriNolāčot kādu gabalu.
- Nolāčot kādu gabalu.
2.trans. Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
PiemēriNolāčot grīdas.
- Nolāčot grīdas.
Avoti: 5. sējums