nolīgot1
nolīgot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriKādu dienu no kalna nolīgoja vecais Dauksts, ar smagā zābaka purnu paspēra vaļā smēdes durvis..
2.trans. Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriVezums nolīgojis labu gabalu.
2.1.intrans. Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
PiemēriVecais Vipurs [pastnieks] nošķiebtos pastnieka zābakos bija nolīgojis vairākus gadus.
3.intrans. Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties. Nolīgoties [1] (1).
PiemēriNolīgoja smaržīgs zars, nospurdza spārni, un putns vīteroja jau citā kokā.
4.trans.; novec. Paveikt (darbu, darbību).
PiemēriLauzis: Toreiz nebija ne kombainu, ne traktoru, pat visas milzīgās pļavas ar rokām nolīgojām..
Avoti: 5. sējums