noniecināt
noniecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Niecinoši novērtēt (kādu, ko). Arī nopelt.
PiemēriViņi.. Cīruli noniecināja ar tādu aizrautību, it kā tas vienīgais būtu vainīgs pie visām dzīves neveiksmēm..
- Viņi.. Cīruli noniecināja ar tādu aizrautību, it kā tas vienīgais būtu vainīgs pie visām dzīves neveiksmēm..
- Jaunais mežzinis viņu bija noniecinājis un pazemojis visa mednieku pulka priekšā, sacīdams, ka.. diez vai Grāpītis vispār varot no siena kaudzes pļavā trāpīt..
- ..neviens [skolnieks] taču nepieļaus, ka viņa cepures nozīmi nievā un noniecina.
- Mājas - kādas jau nu kuram - kas gan ir pret tālēm zilām? Bet, kas savas noniecinās, citas - neiemīlēs.
Avoti: 5. sējums