nonīkt
nonīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku; intrans.
1.Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
PiemēriStādi sausumā nonīkst.
1.1.Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
PiemēriBērni.. likās iznākuši no akmens zārkiem, tik bāli un nonīkuši tie bija.
1.2.pārn. Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
Piemēri..nevar taču būt, ka viņa nenosargās savu mīlestību.., ka tā nonīks pirmā pārbaudījuma priekšā.
2.Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
PiemēriKamēr ataust rīta blāzma, pāris stundas nonīkstu mazajā pieturā.
2.1.Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
PiemēriGandrīz vai pusgadu nonīcis krastā kuģa remonta dēļ, kapteinis ar nepacietību gaidīja šo [zvejošanas] brīdi.
Avoti: 5. sējums