noplaiksnīties
noplaiksnīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties. Noplaiksnīt.
PiemēriNoplaiksnījās zibens.
- Noplaiksnījās zibens.
- Atkal noplaiksnās rūsa.
- . aiz pašas vācu pirmās līnijas atskanēja spēcīgs sprādziens un cauri sniega mākonim noplaiksnījās varens uzliesmojums.
- Noplaiksnījās liesmas, un norībēja šāviens.
1.1.pārn. Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
PiemēriLīruma sejā.. noplaiksnījās ass un nievājošs smīns.
- Līruma sejā.. noplaiksnījās ass un nievājošs smīns.
Avoti: 5. sējums