noplakšķēt
noplakšķēt parasti 3. pers., -plakšķ, pag. -plakšķēja
noplakšēt parasti 3. pers., -plakš, pag. -plakšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
PiemēriViņš pacēla rokas un ļāva tām krist lejup, plaukstas, atsizdamās pret bikšu starām, skaļi noplakšķēja.
Avoti: 5. sējums