nopliukšķēt
nopliukšķēt parasti 3. pers., -pliukšķ, pag. -pliukšķēja
nopliukšēt parasti 3. pers., -pliukš, pag. -pliukšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
PiemēriBrīžam istabā skanēja raudas, brīžam nopliukšķēja plauksta.
Avoti: 5. sējums