Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nostaipīties
nostaipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
PiemēriViņš nostaipījās vien.
2.trans.; sar. Nonesties1.
PiemēriNostaipīties smagās somas.
Avoti: 5. sējums