nostādne
nostādne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Uzskatu kopums (piemēram, par kādu problēmu, parādību), arī veids, kurā aplūko (piemēram, kādu problēmu, parādību).
PiemēriJautājuma nostādne.
- Jautājuma nostādne.
- Kopš 1917. gada aprīļa viņš ir partijas biedrs un aktīvi aizstāv boļševiku nostādni revolūcijas jautājumos.
- Metodoloģiskais izejas punkts mums, [kultūras] mantojuma pētniekiem, ir V. I. Ļeņina principiālā nostādne par divām kultūrām buržuāziskajā sabiedrībā..
2.Paveikta darbība, rezultāts → nostādīt5.
Piemēri«Cīņa» rāda labāko partijas organizāciju pieredzi jauno komunistu audzināšanā, partijas izglītības darba nostādnē..
- «Cīņa» rāda labāko partijas organizāciju pieredzi jauno komunistu audzināšanā, partijas izglītības darba nostādnē..
Avoti: 5. sējums