nostādīt1
nostādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
PiemēriNostādīt bērnus aplī.
Stabili vārdu savienojumiNostādīt (arī likt) kaktā.
1.1.Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
PiemēriUz ceļiem bija nostādīti posteņi, kas bēgļus novirzīja pa mierīgu aplinkus ceļu garām pilsētai.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
Piemēri..abi istabas biedri nostādīja viņu jautājumu krustugunīs.
Stabili vārdu savienojumiNostādīt (kāda) priekšā.
2.1.Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
PiemēriNostādīt kolektīva intereses pirmajā vietā.
2.2.Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.).
Piemēri..nevar tā nostādīt jautājumu, it kā starp dzīves patiesību reālistiskā mākslā un īstenību.. būtu principiāla starpība.
3.Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
Piemēri..mazais Saša bieži nostādījis krēslu par nošu pulti..
3.1.Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) ieņem noteiktu stāvokli.
PiemēriČaikins griež stūres ratu, bet liekas, ka jau pa vēlu. Kuģa priekšgals gandrīz skar klintis... Taimiņš.. ar zibenīgu kustību nostāda kuģi pret straumi.
4.Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
PiemēriPlātne [zāģim] ir.. nostādāma dažādos slīpumos.
Stabili vārdu savienojumiNostādīt asumu.
5.Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
PiemēriPriekšzīmīgi nostādīta saimniecība.
Stabili vārdu savienojumiNostādīt balsi. Nostādīt uz kājām.
Avoti: 5. sējums