notēloties
notēloties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
Piemēri..dzejniece viņas iedomā allaž notēlojusies tādā apbrīnojamā cēlumā..
- ..dzejniece viņas iedomā allaž notēlojusies tādā apbrīnojamā cēlumā..
- Iedomājās Ēriku - acu priekšā viņš notēlojās tāds, kas vissīvākajā ugunī iet drosmīgs..
2.Tikt notēlotam (1).
PiemēriBlakus šai strādniecības dzīves celtniecības tēmai arī prozā arvien plašāk notēlojās tautu cīņa par mieru.
- Blakus šai strādniecības dzīves celtniecības tēmai arī prozā arvien plašāk notēlojās tautu cīņa par mieru.
- Un viņa runā viss notēlojās, ko un kā viņš darījis.
Avoti: 5. sējums