novēlēt
novēlēt -vēlu, -vēli, -vēl, pag. -vēlēju; trans.
1.Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
PiemēriNovēlēt veiksmi.
2.Atstāt mantojumā. Atstāt, nodot izmantošanai.
Piemēri«..vecāmāte māti neieredz un saka, ja viņa kādam mantu atdos, tad varbūt vienīgi man. Bet man viņa arī nenovēlēs.»
2.1.novec. Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
Piemēri..nomira māte, novēlēdama vecākās meitas gādībā sešas galvas prāvo bērnu bariņu.
3.novec. Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
Piemēri..viņš bij novēlējis zārkā apģērbt to pašu apvalkāto [uzvalku]..
Avoti: 5. sējums