Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novēlīgs
novēlīgs -ais; s. -a, -ā
novēlīgi apst.; reti
Labvēlīgs.
Piemēri..viņa skats iekrita arī Anneles acīs, un nu tas likās būt silts, novēlīgs, glāstošs.
Avoti: 5. sējums