novēlīgs
novēlīgs -ais; s. -a, -ā
novēlīgi apst.; reti
Labvēlīgs.
Piemēri..viņa skats iekrita arī Anneles acīs, un nu tas likās būt silts, novēlīgs, glāstošs.
- ..viņa skats iekrita arī Anneles acīs, un nu tas likās būt silts, novēlīgs, glāstošs.
- Aizgājis, lai neatgrieztos, Tālais laiks, kad jauni bijām, Kad ar novēlīgo mūzu Gredzenus un sirdis mijām...
- Kāds jauneklis: Mums liktens [liktenis] novēlīgs!
Avoti: 5. sējums